“Stāsts par vjetnamieti, kurš dzīvo Latvijā”, Kao Viets Ngujens

1.lapa

1. Sveiki, mani sauc Kao Viets Ngujens. Esmu no Vjetnamas. Man ir 10 gadu pieredze dzīvojot Latvijā; un šis ir mans stāsts. / 2003.gadā es ierados Latvijā kopā ar sava tēva ģimeni. Tobrīd strādāt un studēt ārvalstīs bija daudzu vjetnamiešu sapnis, jo viņi uzskatīja, ka tā ir iespējams iegūt labāku dzīvi, labāku izglītību un vairāk naudas / Cilvēki man vienmēr jautā – bet kur tieši Latvija atrodas? Sākumā es pats nevarēju atbildēt uz šo jautājumu. Tikai vēlāk es atklāju, ka Latvija ir neliela valsts Baltijas jūras reģionā Eiropas ziemeļos. Ziemeļos tā robežojas ar Igauniju, bet dienvidos – ar Lietuvu. / Ei, es nevaru atrast, kur ir Latvija! 2. Latvijā nedzīvo daudz aziātu. Kad es šeit ierados pirmo reizi, cilvēki bija pārsteigti par manu izskatu un tautību. Dažbrīd es jutos kā pērtiķis zoodārzā. / Viņam ir dabīgi melni mati. Es gribu, lai arī mani mati ir tādi! / Hmm...Viņa āda ir ļoti brūna. / Ei, paskaties uz viņa matiem! Tie izskatās kā eža mugura. / Klau, pasaki kaut ko ķīniešu valodā! 3. Es nebiju vienīgais, kuru pārsteidza tas, kā latvieši uzņem ārvalstniekus. / Karte liecina, ka mēs esam Rīgā. / Dārgais, tu tiešām esi pārliecināts, ka mēs neatrodamies Maskavā? / Ei, ķīnietis! Chue Han tyu tyei... Ha ha ha... / Ko šeit dara ķīnietis? Idioti. 4. Pēc Otrā pasaules kara un Padomju Savienības okupācijas 1990.gadā tika atjaunota Latvijas neatkarība. Tā rezultātā 27% Latvijas iedzīvotāju bija krievi. Un starp latviešu un krievu uzskatiem un dzīvesveidu pastāvēja noklusēts konflitks. Par to man bieži bija mulsums. / Runā latviski, tu nekaunīgā govs! Tu te dzīvo 50 gadus, bet nevari pat latviski pateikt „Labdien”? Kaunējusies būtu! / Aizbrauc kaut kur uz ārzemēm un pajautā, vai kāds vispār zina, kur Latvija atrodas? Cilvēkiem, kas šeit dzīvo, ar krievu valodu pietiek!

2.lapa

1. Manā skatījumā mazām valstīm arī ir savas vērtības. Daba Latvijā ir kā dārgākmens. Meži, lauki un skaistā upe Daugava, kas plūst cauri gandrīz visai valstij. Tā ir Latvijas dvēsele. 2. Latvijā notiek daudz festviālu. Vispopulārākais un pārsteidzošākais ir Deju un dziesmu svētki. Tas ir brīnumaini, ka Latvijā šī tradīcija tikusi sagalbāta tik ilgu laiku. Tūkstošiem dziedātāju un dejotāju dodas uz Rīgu / Tikai, lai būtu kopā un izjustu vienotību. 3. Tas ir pārsteidzoši, ka latvieši savos mākslas darbos aizvien uztur tradīcijas. Kamēr citās valstīs par tām lēnām sāk aizmirst. / Šeit mākslinieki smagi strādā un rada iespaidīgus darbus. Viņi nekad nepārstāj atklāt jaunas metodes un apgūt jaunus mākslas stilus. 4. Pēc garas ziemas latvieši sapņo par vasaru un tradicionālajiem Līgo svētkiem. Kad ģimenes sanāk kopā ar ziedu vainagiem galvā. Šajā naktī neviens neguļ. Visi dzied tautas dziesmas un dejo ap ugunskuriem. 5. Zīmēšana man padevās vislabāk. Izlēmu kļūt par mākslinieku un devos uz mākslas skolu Ogrē. Es apguvu zīmēšanu un gleznošanu direktora Pētera Aulmaņa studijā. / Sākotnēji manas valodas zināšanas nebija tik labas. Tāpēc es nesapratu, ko viņš saka. Bet es skatījos, kā viņš zīmēja. Pat bez runāšanas es sapratu, ko viņš no manis vēlas. / Sejas forma ir apaļa kā lode. 6. Valoda man sagādāja visvairāk grūtību. Visi uz mani dīvaini skatījās. Es nesapratu, ko viņi teica. / Es varēju just, ka viņiem svešinieka klātbūtnē nav ērti. 7. Bet viss kļuva sliktāk tad, kad savas domas gribēja izpaust rasisti. / Šeit dzīvo tikai latvieši un krievi. Te nav vietas jums, ķīniešiem! / Es neesmu ķīnietis. Esmu vjetnamietis. Es šeit dzīvoju un mācos. Mani draugi ir latvieši un krievi. 8. Tu, stulbeni! Ja es tevi vēlreiz ieraudzīšu, es tevi nošaušu!

3.lapa

1. Es nevarēju iedomāties, ka šajā skaistajā valstī ir tādi cilvēki. Bet es nedrīkstēju padoties. Valodas apguve bija šīs attieksmes maiņas atslēga. 2. Gāja laiks un manas latviešu valodas zināšanas uzlabojās. Man bija vairāk draugu, un cilvēki kļuva draudzīgāki. / Čau, Kao! Kā tev klājas? 3. 2007.gadā pēc strīda ar ģimeni es nolēmu sākt dzīvot patstāvīgi. Man nebija, kur palikt, tāpēc mans pasniedzējs Pēteris ieteica palikt viņa studijā un dažkārt izpalīdzēt darbā ar viņa skolniekiem. Vai to nevar nosaukt par brīnumu, ka mani pieņēma latviešu ģimene? Tagad es viņu saucu ne tikai par savu skolotāju, bet arī par savu latviešu tēti. 4. Vēsture un mitoloģija bija manas iemīļotākās tēmas. Man bija interese arī par latviešu folkloru un mitoloģiju. Mana mīļākā grāmata bija eposs Lāčplēsis - “lāču slepkava”. Grāmatas autors ir Andrejs Pumpurs. Viņš to sarakstīja 19.gadsimtā. / Eposs ir stāsts par varoni, Lāčplēsi, kurš bija karavadonis cīņā pret vācu iekarotājiem 13.gadsimtā. Viņš stājās pretī tumšajam bruņiniekam. Viņi cīnījās līdz kopā iegāzās Daugavā. Cilvēki stāsta, ka Lāčplēša gars aizvien ir dzīvs un sargā tautu līdz šai dienai. / Pēc tam Lāčplēsis kļuva par Latvijas nacionālo varoni. Viņš simbolizē spēku, drosmi un tikumu. Stāsts par viņu mani ir daudz iedvesmojis. Man radās ideja veidot komiksu grāmatu par viņu. 5. 2009.gadā es pabeidzu Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu ar diplomdarbu “Lāčplēša hronika”. Es biju laimīgs par saviem pirmajiem panākumiem. 6. Apsveicu! Žēl, ka komikss Latvijā nav tik populārs. Kādi ir tavi nākotnes plāni? / Paldies! Man ir doma doties uz Ameriku studēt komiksu mākslu. Es gribētu būt profesionāls komiksu mākslinieks. 7. Tad es devos uz Sanfrancisko Amerikā, lai piepildītu savu sapni.

4.lapa

1. Amerika bija kā sapņu zeme. Tur viss bija moderns un aktīvs. Es iekļuvu komiksu pasaulē un iemācījos daudz jauna, ko pirms tam nezināju... Bet tad es apjautu... “Varbūt viss šeit ir pārāk perfekts?” 2. Tur darbojās viens likums – pat ja tu esi ļoti talantīgs, bez naudas tu neesi nekas. / Lai studētu mākslu, par vienu mācību gadu ir jāmaksā 30 000 ASV dolāru. 3. Vai tas nozīmēja to, ka par māksliniekiem var kļūt tikai turīgie? Vai tas nav negodīgi? Mans draugs Niks saprata manu situāciju un to, kā jutos. / Tu tam jau esi gatavs, jo tev ir skaidrs mērķis. Turpini darboties. Un atceries, ka tu strādā visai pasaulei. 4. Nikam bija taisnība. Es nolēmu atgriezties Latvijā. Tur bija daudz cilvēku, kurus es mīlēju. Tā bija vieta, kurā es guvu savu pirmo atzinību. Es pats saviem spēkiem gribēju pierādīt, ka varu piepildīt savu sapni. 5. Tajā laikā latviešiem bija jāstājas pretī savam neredzamajam ienaidniekam – krīzei. / Lūdzu, palīdziet ar naudu pārtikai. Man ir 5 bērni un 2 suņi. 6. Cīņa ar krīzi ilgu laiku nogurdināja cilvēkus, bet politiķi ignorēja to vajadzības. / Cilvēki! Ticiet man. Mums jāatzīst, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir ievērojami uzlabojusies. Šis ir Latvijas veiksmes stāsts. 7. Veiksmes stāsts izmaksāja ļoti dārgi. Vairāk nekā 30 000 latviešu pameta dzimteni. / Atā, Kao! Mēs dodamies uz Apvienoto Karalisti. Mēs tur atradām labi apmaksātu darbu! 8.Tie, kas palika, bija spiesti smagi strādāt, saņemot zemu atlīdzību. / 300 ASV dolāri pirms nodokļu nomaksas. Ja tevi tas neapmierina, vari doties prom. / Bet nodoklis ir 21%! Kā mana ģimene un es lai no tā pārtiek? / Viņiem mūsu situācija ir vienaldzīga. 9. Tikmēr aizvien vairāk latviešu pameta dzimteni, un aizvien vairāk ārzemnieku ieņēma viņu vietu. / Laipni lūgti Latvijā! / Viņiem šeit nav Čainataunas. Uzcelsim te vienu! 10. Cilvēki ar situāciju valstī nebija apmierināti. Viņi savas negatīvās emocijas un agresiju izpauda internetā / Kurš grib dzīvot valstī, kur viņš katru dienu tiek aplaupīts? / Es piekrītu. Diemžēl neviens neklausās citu viedoklī. / Tu tikai paskaties! Bagātie un politiķi var pelnīt vairākus tūkstošus dolāru mēnesī. Daudzi no viņiem nemaksā nodokļus, bet mums saka, ka esam slinki, gribam tikai saņemt pabalstus un negribam strādāt un maksāt nodokļus. / Mēs strādājam kā vergi par niecīgu atlīdzību. Tā ir elle! / Kāpēc cilvēki šeit neiet ielās un nemēģina kaut ko mainīt? Cilvēki tikai sūdzas, bet paši neko nedara. / Es vairs nejūtu, ka šī ir mana valsts. Nav cerību, nav naudas.

5.lapa

1. Es studēju Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā. Tur studentiem nebija jāmaksā mācību maksa. Es domāju, ka mana dzīve tā vienkārši turpināsies, bet es kļūdījos. Man nepietika naudas dzīvošanai un materiālu iegādei. Pēc diviem gadiem es izlēmu pamest studijas. 2. Pirmo reizi dzīvē es jutu smagumu. Mana ģimene pameta Latviju, lai atrastu labāku darbu. Dažas mākslas studijas mani uzaicināja darbā pie sevis, bet krīzes dēļ nevarēja atļauties man maksāt pietiekami daudz. / Piedod, Kao. Viņi mūsu projektam nepiešķīra pietiekami daudz līdzekļu. Tāpēc tas ir viss, ko mēs tev šobrīd varam maksāt. 3. Latviešiem bija daudz dažādu viedokļu. / Mēs šobrīd nevaram pacelt minimālo algu. Tas notiks aiznākamajā gadā...varbūt. Neaizmirstiet par Latvijas veiksmes stāstu! 4. Mani bērni nevēlas atgriezties mājās. Viņi stāsta, ka ārvalstīs var nopelnīt piecas reizes vairāk, nekā Latvijā. Es jūtos tik vientuļi. 5. Mani atlaida no darba. Es tur nostrādāju 10 gadus. Kāpēc? 6. Mēs negribam bērnu. Paskatieties, cik trūcīgi mēs šobrīd dzīvojam. Ģimenes valsts pabalsts ir tik mazs. Es negribu, lai maniem bērniem ir tik slikta dzīve kā mums. 7. Čau. Iedzer! Tas tev palīdzēs visu aizmirst. Par Staļinu! 8. Mūsu valstī ir daudz zagļu. Visi to zina, bet neko nevar mainīt. 9. Kāpēc māksla un kultūra ir tik svarīga? Kāpēc man priekš tādām lietām jāmaksā nodokļi? 10. Kāpēc visi cilvēki ir tik nomākti? Nu, mana ģimene mani atbalsta, tāpēc es varu atļauties pirkt skaistas drēbes. Vai viņiem tāpēc jābūt greizsirdīgiem? 11. Plāni? Man tādu nav. Es nezinu, ko darīšu pēc skolas pabeigšanas... Es...neesmu izlēmusi. Tad redzēs. 12. Viss maksā tik dārgi! Apkure! Dzīvoklis! Mašīna! Pārtika! Internets! Tas mani padara traku! 13. Jā. Latvija ir maza valsts, bet vai maza valsts var būt spēcīga? Latvija ir piedzīvojusi daudz grūtu brīžu, lai iegūtu neatkarību. 13.gadstimā Latviju iekaroja vācieši, tad poļi, dāņi un krievi. Kari plosīja šo valsti ilgu laiku, bet tā nekad nepadevās. Tikai 1918.gada 18.novembrī latvieši beidzot ieguva neatkarību un varēja sevi saukt par brīvu tautu. / Un 1919.gada 11.novembrī latvieši apliecināja savu spēku, sakaujot daudz stiprākos bermontiešus. Šo dienu latvieši sauc par Lāčplēša dienu. / Otrā pasaules kara sākumā, kad Padomju Savienība un Vācija iekaroja Latvijas teritoriju, sapnis par brīvu valsti sāka lēnām izgaist. Taču latvieši atkal sacēlās un 1991.gada augustā Latvija atguva pilnīgu neatkarību. Mēs nedrīkstam aizmirst, cik daudz upuru ir nests par šo valsti un brīvību. Mēs vairs nedzīvojam kara apstākļos, bet aizvien nejūtamies brīvi. Ikvienam no mums pietrūkst kādas no šīm īpašībām – pacietība, drosme, tikums vai sirsnība –, lai aizstāvētu un attīstītu mūsu valsti.

6.lapa

1. Mūsdienās Latvijā dzīvo dažādu tautību cilvēki. Man šķiet, ka viņi izvēlas Latviju tā paša iemesla dēļ, kā es. Nav nozīmes, no kurienes tu nāc un kāda ir tava ādas krāsa, bet, ja mēs jūtam sava veida saikni ar šo valsti, tad mēs esam kopā kā liela ģimene. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pienākums to aizsargāt un padarīt stiprāku. Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir vienam pret otru izturēties ar cieņu. / Sveiki! Es esmu no Āfrikas. Mana sieva ir latviete. Es vēlos šeit uzsākt savu uzņēmējdarbību. / Es esmu latvietis. Es dzīvoju šeit, lai aizsargātu savu valsti, kā to darīja mans vectēvs./ Čau, es esmu no Turcijas. Es gribu iepazīstināt latviešus ar turku saldumiem / Esmu no Japānas. Man ļoti patīk būt šeit. Es pat iemācījos dažas tautasdziesmas. / Pēc tautības esmu krievs, bet esmu dzimis un audzis šeit. Šī ir mana dzimtene un es to mīlu. 2. Daudzi ir padevušies, bet daži vēl aizvien cīnās. Tie nav tikai latvieši, bet arī cilvēki no citām valstīm. Viņi mīl Latviju. Un kā ir ar mani? Es negribu padoties. 3. Es turpinu zīmēt stāstu, ko esmu iesācis. Stāstu par Lāčplēsi, latviešu spēka simbolu. 4. Arī grūtajos brīžos var redzēt cilvēkus smaidām. Tā ir cerība. Tas vēlreiz dod mums spēku pacēlumam. 5. Un viņš, mans varonis, aizvien stāv iekalts Brīvības piemineklī. 6. Ja viņš tur stāv, tas nozīmē, ka viņš cīnās un aizsargā savu tēvzemi. Es ticu, ka ikviens Latvijā var būt kā viņš. Kādu dienu es gribētu redzēt Latviju stipru un laimīgu. / Daudz cilvēku pamet mājas, cerot atrast labāku vietu, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus. Ceļš, ko esmu izvēlējies, nekādā gadījumā nav viegls. Bet tas ved mani tā, lai es piepildītu savas dzīves jēgu. Es gribu panākt, ka Lāčplēsis atdzimst latviešu sirdīs un pilnveido Latviju. / Un šis ir mans stāsts par vjetnamieti, kurš dzīvo Latvijā.