“Cepumi un piens”, Leksi (Ivanka Aleksandrova)

Kopsavilkums

„Cepumi un piens” ir īss komikss, kas aplūko diskrimināciju pēc rases; to ir veidojusi AK dzīvojoša bulgāru ilustratore / komiksu grāmatu māksliniece / rakstniece Ivanka Leksi. Tā mērķis ir rosināt domāt par mūsu katra atbildību un pastāvēšanu par to, kas ir pareizs, pat visgrūtākajos apstākļos. Es šīs nopietnās tēmas pasniegšanai izvēlējos bērnu stāstu / vizuāli pievilcīgu veidu. Iemesls tam ir radīt pretstatījumu un uzsvērt bezrūpību, kas bieži saskatāma rasistiskos aizspriedumos.

Par autori

Esmu dzimusi Bulgārijā. Pirms 12 gadiem es pārcēlos uz Apvienoto Karalisti, uz skaisto, daudzkulturālo galvaspilsētu Londonu, kur es Centrālajā Sv. Mārtina skolā ieguvu bakalaura grādu dizainā. Pēc studijām es strādāju kā ārštata dizainere un ilustratore. 

1.lapa

1. Pirms kāda laika Sofijā, Bulgārijas galvaspilsētā… / Konfektes un cukurgailīši palīdz izaugt spārniem, kūka brokastīs ir piemērota karalim. Kā man garšo mīkstie virtuļu riņķi! Tomēr cepumi ar pienu ir mans mīļākais ēdiens. / Beidz dziedāt ar pilnu muti, citādāk aprrecēsi „čigānu”!

2. Mammu, kāpēc gan lai Zorija neapprecētu čigānu?

3. Neesi muļķīga, Denīze! Visi zina, ka čigāni ceļo apkārt un zog bērnus maisos. Tad viņi no tiem vāra ziepes.

4. Dāma vecajā mājā ar rožu dārzu gatavo ļoti labu zupu. Viņa mani ar to vienreiz pacienāja, un tā bija burvīga – gandrīz tikpat laba kā cepumi! / Zorī, tu man apsolīji mani turp aizvest.

5. Mammu, vai mēs tur tagad varam aiziet? / Labi, bet esiet laicīgi atpakaļ uz vakariņām!

2.lapa

1. Sveiki, Galijas kundze, Jūs šodien savā kleitā izskatāties ļoti glīti. Es Jūs gribu iepazīstināt ar savu māsu Denīzi. / Sveikas, Zorī un Denīze, nāciet iekšā!

2. Šis ir mans mazais puisītis Asens, par kuru es tev stāstīju.

3. Vai jūs gribat nogaršot zupu? / Mamm, es domāju, ka viņas labprāt nogaršotu cepumus ar pienu. / Ak, kāds džentlmenis!

4. Ir palikuši vairs tikai divi. Lūdzu, ņemiet tos abus!

5. Pēc dažām stundām… Kļūst vēls. Mums tagad jādodas! / Vai tu gribētu mūs rīt apciemot pie mums mājās?? / Protams! Es būšu klāt.

3.lapa

1. Nākamajā dienā… / Tuk, tuk! / Sveika! / Sveiks, Asen! Es tev parādīšu mūsu istabu un rotaļlietas. Mūsu mamma izgāja nopirkt cepumus, viņa tos drīz atnesīs.

2. Mamm, tu esi atpakaļ! Pie mums ciemojas draugs. Vai tu atnesi cepumus? / Jā, paņem dažus! Es iepazīšos ar jūsu draugu vēlāk. Šodien es pamanīju ko aizdomīgu rožu dārza mājā. Tur bija kāda čigāniete, kas vārīja zupu. Vai tā nav tā pati vieta, kur dzīvo Galijas kundze, par kuru jūs man stāstījāt? Nabaga sieviete, es ceru, ka viņa nenonāca zupas katlā.

3. Mammu, kā čigāni izskatās? / Nu… Viņu āda ir šokolādes piena krāsā.

4. Ak, nē! Asens ir čigāns! Man tas jāpasaka Denīzei…

5. Bērnistaba / Denīze, Asens ir čigāns! / Kā tu to zini? / Mamma teica, ka čigānu āda ir šokolādes piena krāsā.

6. Asen, ātri paslēpies zem gultas!

7. Ģimenes sanāksme. / Man jāpārbauda sava rokassomiņa. / Apkaunojums!!!..spēlēties ar čigānu?!? / Tu, jaunais cilvēk, atstāj sliktu ietekmi uz maniem bērniem un turpmāk neesi gaidīts šajās mājās. Kas attiecas uz jums, dvīnes, jūs dosieties uz tantes Bertas māju iemācīties, kā uzvesties!

4.lapa

1. Sveika, tante Berta, vai mēs šeit varam palikt? / Nē, mēs tagad dodamies prom. / Jā, kungs!

2. Nakts vidū… / Tā noteikti ir uguns. Bērni?!…drošība! Dieva dēļ, es nevaru atrast savas drēbes… galvenais izglābt savu dzīvību, sieviete!!!

3. Es ceru, ka uguns nepārmetīsies uz manu dzīvokli…

4.  Saki „siers”! / To sauc par īstu džentlmeni! / Man tiešām kaut kas ir jāuzģērbj!

5. Galijas kundzes māja / Ak, paskaties, kas mums te ir!

6. Jūs tagad varat doties iekšā! / Mēs ieradāmies tiklīdz izdzirdējām. / Mammu, kāpēc tev mugurā ir Galijas kundzes kleita?

7. Bet… bet šis ir šausmīgs brīdis, Denīze / Beigas.