“Gao Xingjian, izpētei bez ierobežojumiem un bez apgrūtinājumiem”, Cheng Giuseppe Chen

Kopsavilkums

Protams, es neesmu Gao Xingjian :). Mana ideja bija attēlot iebraucēja pieredzi, viņa ieceļošanas iemeslus, cerības un grūtības. Ceru, ka jums mans darbs patiks.

Par autori

Sveiki, mani sauc Džuzepe un es esmu dzimis Romā, kur arī dzīvoju. Abi mani vecāki ir ķīnieši, tātad arī es esmu ķīnietis. Man ir 17 gadi un es apmeklēju Liceo Scientifico Augusto Righi vidusskolu. Man ļoti patīk zīmēt un es labprāt gribētu būt karikatūrists Japānā.

1.lapa

1. Mani sauc Gao Xingjian, un es atrodos kādas amatpersonas kabinetā.

2. Kāpēc tu apsūdzi mani tajā, ka mani darbi ir jaunatni maldinoši?

3. Māksla ir individuāla vajadzība, tu nevari ierobežot manu izpausmes brīvību! / …

4. Tava attieksme ir antisociāla. Tu savas intereses stādi augstāk par valstisko labumu. / Humānisms un komunisms nav savienojami.

5. Tas ir nejēdzīgi…! / Šī saruna ir beigusies. / Lūdzu, ej!

2.lapa

1. Nu beidz, dari kaut ko! / Tu esi mans redaktors, kāpēc gan tu nevari publicēt manus darbus?

2. Piedod, es tur neko nevaru darīt… vairs man nezvani, labi?

3. Pēc šīs sarunas ieradās apsargi …

4. Un aizdedzināja manus manuskriptus …

3.lapa

1. Tā kā es Pekinas Svešvalodu institūtā mācījos franču valodu un man tika piešķirta izceļošanas atļauja, es bieži devos uz Franciju. / Es Ķīnā vairs nevaru palikt. Es vēlējos, lai Eiropā man būtu iespēja brīvi izpausties, tāpēc 1987.gadā Francijā ieguvu politisko patvērumu un uzsāku dzīvi Parīzē.

2. 1989.gadā es izlasīju par Tjaņaņmeņas laukuma protestiem.

3. Es nekavējoties atteicos no piederības Komunistiskajai partijai un pieprasīju Francijas pilsonību, ko saņēmu 1998.gadā.

4. Taču mana pieredze Francijā nav bijusi pilnībā pozitīva … / …it īpaši pašā sākumā.

4.lapa

1. Kāpēc Jūs nevēlaties publicēt manus darbus? / Kas tiem vainas?

2. Jūsu darbi ir labi… paši par sevi.

3. Bet es domāju, ka tos būs grūti pārdot.

4. Jūs runājat par pārdošanu?  Kāds tam sakars ar mākslu?

5. Jūs aizvien nesaprotat, vai ne? / Man ir vienalga, ko par to domā ķīnieši, šeit ir pavisam cita pasaule.

5.lapa

1. Tad es sapratu, ka māksliniekiem ir jādzīvo uz “asmens”. Tas manā dzīvē bija ļoti grūts posms. Es neatteicos no savas brīvības Ķīnā un es to nedarītu arī Francijā.

2. Es arī sāku gleznot. / Mmm…

3. Tavi darbi ir apbrīnojami! / Tiešām? / Es tos vēlētos izstādīt savā mākslas galerijā! /

4. …protams…/ Eh, apsveicu tevi, vecīt!

5. Tā es uzsāku ceļu, kas mani aizveda līdz Nobela prēmijai.