“Tu esi mans otrs Es”, Dace Sietiņa

Back

Next

Picture 1 of 3

Kopsavilkums

Reiz Lakečā bija kāda jauna meitene, kura kopā ar savu māti dzīvoja dziļā mežā. Viņas slēpās, jo meitenei bija hirsūtisms [jeb pastiprināts ķermeņa apmatojums]. Māte smagi saslima un pirms nāves meitai iedeva sudraba piekariņu. Meitene bija vientuļa un nobijusies. Viņa apglabāja savu māti un vairākas dienas raudāja. Laupītājs viņu ieraudzīja, noķēra un ieslēdza savā krātiņā. Meitene tika pārdota cirkam un kļuva par populāru dīvaini. Viņa bija ļoti nelaimīga – viņa uzauga gūstā un verdzībā. Taču sudraba piekariņš viņu iedrošināja nepadoties. Viņa sauca pēc palīdzības. Pēkšņi meteorītu lietus salauza atslēgu un viņa izbēga. Meitene skrēja, līdz sasniedza savu māju. Atstājot mums vēstījumu: Neviens nav labāks par citiem.

Par autori

Dace Sietiņa ir dzimusi Jelgavā, Latvijā, bet šobrīd dzīvo Goudā, Nīderlandē. Viņa ir studējusi ilustrāciju Villema de Koninga akadēmijā Roterdamā. Viņai patīk stāstīt neparastus stāstus, kuros vēstījums kļūst skaidrs tikai tad, ja prot lasīt starp rindiņām.

1.lapa

1. Kādu dienu uz manas mātes sejas parādījās smilšu pulkstenis

2. Laika ritums nebija apstādināms, un viņas laiks izsīka

3. Pirms savas nāves viņa man iedeva sudraba piekariņu / Tikai esi tu pati – neviens nav labāks

4. Es raudāju un raudāju, un raudāju, un raudāju, un raudāju

2.lapa

1. Es nenojautu, ka kāds mani vēro

2. Vienā acumirklī es tiku sagūstīta / Pēc 10 gadiem

3. Dīvaiņu izrāde piedāvā: meitene ar lāča seju. Jūsu pilsētā tikai šodien! / Es jums varu pateikt, ka būt slavenam nozīmē būt ļoti vientuļam.

4. Es uzaugu pilnīgā nebrīvē  “Lūdzu, atbrīvojiet mani!”

3.lapa

1. Bet šajā konkrētajā naktī meteorītu lietus iznīcināja manu ķēdi

2. Es skrēju, ko kājas nes, visu ceļu līdz mājai

3. In Lak’ech – Tu esi mans otrs Es / Tikai esi tu pati – neviens nav labāks / Beigas

4. The end