“Mans brālis Haiks”, Emre Özdamarlar

Kopsavilkums

Komikss ir par armēņu ģimenes, kurā aug 3 bērni, deportāciju no Zviedrijas pēc tajā pavadītiem 11 gadiem. Policija veica kratīšanu viņu mājā agri no rīta un, nedodot laiku sagatavot mantas līdzņemšanai, nogādāja tos lidostā, iesēdināja lidmašīnā un nosūtīja uz Armēniju. Otrā stāsta daļa ir par manu pieredzi, kad es neilgi pēc šī gadījuma atgriezos Turcijā. Francijas parlaments bija pieņēmis likumu par turku genocīdu pret armēņiem 1915.gadā, kā rezultātā Turcijā sākās nacionālisma uzplaukums.

Par autori

Līdz 29 gadu vecumam es strādāju par datorinženieri, un tieši darba dēļ es nokļuvu Zviedrijā, kur nodarbojos ar programmēšanu. 2009.gadā es pametu darbu, lai kļūtu par komiksu mākslinieku. Un kopš 2011.gada septembra es studēju Malmes Komiksu mākslas skolā (Malmö Serieskolan).

1.lapa

1. 2005.gada decembris, mēnesis, kopš biju pārcēlies uz Zviedriju.

2. Bija tik auksts un tumšs. Nekad neko tādu nebiju piedzīvojis…

3. Es viens pats strādāju tukšā birojā.

4. Dzirdēju kādu dziedam. Tā bija klusa un mierīga dziedāšana.

5. Es sekoju mūzikai.

6. Un pirmo reizi redzēju Lūciju.

2.lapa

1. Pēc 6 gadiem atkal bija Lūcijas diena, un es lasīju ziņas…

2. Es ieraudzīju rakstu par ģimeni, kas deportēta uz Armēniju pēc 11 Zviedrijā pavadītiem gadiem. / Tas ir briesmīgi…

3. Noskatījos video par šo ģimeni, kura dzīvoja drausmīgos apstākļos. Viņu 17 gadus vecais dēls Haiks stāstīja… /  Policija ieradās 5 no rīta.

4. Viņi mūs nodalīja, lai mēs viens ar otru nevaram sarunāties. / Mammu!!!/ Tūlīt pat izbeidziet!

5. Viņi teica, lai iesaiņojam tikai pašas svarīgākās mantas. Viņi pret mums izturējās tā, it kā mēs būtu teroristi.

6. Un dažu stundu laikā mēs jau bijām Armēnijā. *Valsts par lidojumu vien no nodokļu maksātāju naudas samaksāja 805 000 kronas.

7. Es pat nesaprotu valodu, kurā šeit runā.

3.lapa

1. Pirmajā naktī viņi mūs neielaida Armēnijā, jo mums nebija nepieciešamo dokumentu, tāpēc mēs nakšņojām aukstā telpā.

2. Mamma pēkšņi pārtrauc interviju. / Mums netika iedots ēdiens! / Mēs visi esam ļoti izsalkuši…

3. Es ilgojos pēc saviem zviedru draugiem, futbola, savas skolas.

4. Viņš gandrīz pasmaida. Neapzinās, ka tas, kas notiek, ir īstenība. Viņš izskatās tā, it kā gaidītu, kad kāds pateiks – tas viss ir joks.

5. Intervijas laikā mēs fonā redzam tēvu. Viņš nerunā, viņš neskatās kamerā.

6. Viņš neizskatās skumjš. Viņš neizskatās dusmīgs. Viņš izskatās tukšs.

7. Tā cilvēkam tiek atņemta dzīvība. Tā cilvēks tiek salauzts.

8. “Pilsonība rietumu liberālajās demokrātijās ir feodālās privilēģijas mūsdienu ekvivalents – mantots statuss, kas ievērojami palielina personas iespējas dzīvē.” – Džozefs Karenss.

4.lapa

1. Pāris dienas vēlāk es devos atvaļinājumā uz Turciju.

2. Francijas parlaments bija tikko pieņēmis likumu, kas atzīst turku īstenoto genocīdu pret armēņiem 1915.gadā.

3. Un ikvienam, kas to noliedz, tiks piespriests 1 gads cietumā un 40  000 eiro naudas sods.

4. Turcijas iedzīvotāji bija nikni. Nacionālisms uzplauka visā valstī.

5. Tika uzsākta vērienīga plašsaziņas līdzekļu kampaņa pret Franciju un Armēniju. / Franču genocīds Alžīrijā! / Armēņi nodevēji!

6. Pat man tuvie cilvēki sāka runāt muļķības. / Tie bija armēņi, kas mums uzbruka pirmie. Mēs darījām to, kas mums bija jādara. / Mēs? Mēs?

5.lapa

1. Neviens neuzbruka ne tev, ne man. Kāpēc mums sevi jāidentificē ar cilvēkiem, kas dzīvoja pirms 100 gadiem?

2. Tā ir mūsu vēsture. / Mēs piedzimām 1980-jos gados. Kā tā var būt mūsu vēsture?

3. Viņi ir mūsu priekšteči. Mums viņiem jāpateicas par šo valsti. Mums ar viņiem jālepojas, un mēs nevaram pieļaut, ka kāds viņus šādā veidā apsūdz. / Ak, Dievs! Tikai ne atkal šo nacionālo sviestu!!!

4. Televīzija bija pilna ar sadusmotiem cilvēkiem, kas sēja vēl vairāk naida. / Francijai vispirms jāatzīst pašai savi noziegumi!!! / (un kā gan tas maina to, kas notika 1915.gadā?)

5. Armēnija vēlas gabalu no mūsu zemes! / Mums ir visskaistākā valsts pasaulē. Tāpēc viņi grib mūs šķelt! / (apceļo pasauli – katra valsts ir kā gabaliņš paradīzes.)

6. Grāmatu veikali pēkšņi bija pilni ar grāmatām par neglīto Francijas un Armēnijas vēsturi. / Es nezināju, ka francūži ir tik briesmīgi cilvēki. Man laikam šis būs jāizlasa…

6.lapa

1. Kurš raksta šīs grāmatas? Kurš tās drukā? Kā viņi spēj to tik ātri izdarīt, tikai vienas nedēļas laikā?

2. Kas stāv aiz šī neprāta? Kas ir tie eksperti, kuri saka, ko mums ienīst?

3. Es no tā biju noguris. Es vēlējos atgriezties Zviedrijā.

4.  Miermīlīgajā valstī, kur viss ir normālāk, kur ir mazāk naida.

5. Un tad es atcerējos, ka arī Zviedrijā ne visiem viss bija kārtībā.

6. Kur tu domā būt pēc gada? / Es ceru, ka es būšu atpakaļ mājās.

7. Vai Zviedrijā ir tavas mājas? / Jā, manas mājas ir Zviedrijā.

8. Es ceru, ka tu atgriezīsies mājās un nākamgad redzēsi Lūciju, brāli…

9. “Nacionālisms tev māca tikai to, kā ienīst cilvēkus, kurus tu nekad neesi sastapis.” – Dags Stenhoups (Doug Stanhope)