“Bumerangi. Trīs nodaļās”, Corsino (Daniel López Bončina)

Kopsavilkums

Šis ir stāsts par kādu jaunu vīrieti, kurš meklē iespējas valstī, no kuras viņa vecvecāki bija spiesti bēgt un kurā viņiem nebija iespējas atgriezties. Viņš saskaras ar daudzām problēmām. Galvenās grūtības, ar ko viņam jātiek galā, ir saistītas ar diskrimināciju un izsmiešanu skolā. Šis stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem.

Par autori

Corsino (Daniel L. Bončina) piedzima 1985.gadā Argentīnā. Buenosairesas Universitātē viņš studēja jurisprudenci, ir publicējis dažadus īsos stāstus un 2010.gadā devās uz Slovēniju. Šobrīd viņš dzīvo Ļubļanā, kur studē itāļu literatūru un spāņu filoloģiju.

1.lapa

1. I nodaļa. Spānija-Argentīna, 1945.gads / Kad beidzās Spānijas pilsoņu karš, daudzi cilvēki tika vajāti un nogalināti savu politisko uzskatu dēļ. II Pasaules kara laikā Franko mēģināja pilnībā iznīcināt pretošanās kustību. / Kaut kur Spānijā, 1939.gads / …GATAVI…NOTĒMĒT…UGUNI!!

2. Tas bija brīdis, ar kuru aizsākās neparedzētu notikumu virkne. Priekštecis, man pavisam sveša pasaule un jautājums „kāpēc?” saistībā ar manu dzimšanas vietu. / Man tevis ļoti pietrūks, mamm… varbūt kādu dienu es tevi atkal satikšu… varbūt es atgriezīšos citādāks. / Andres Fuentes emigrēja uz Argentīnu, kur viņš centīsies panākt savu sapņu piepildījumu; pierakstīs savas domas, kādu dienu atgriezīsies vietā, kur viņš piedzimis un apskaus savu ģimeni… bet dažreiz vai pat gandrīz vienmēr viss nenotiek tā, kā mēs iedomājamies.

3. Argentīna, gandrīz 55 gadus vēlāk

4. 2001.gads, Ekonomiskā krīze / Dodiet mums nākotni. / Iesaldēti banku depozīti.

5. 2008.gads, Lauksaimniecības krīze / Vairāku produktu trūkums lauksaimnieku streiku dēļ dažādās valsts daļās… valdība melo par inflāciju… krīze palielinās. Citur ziņās: Spānijā pieņemts likums par pilsonības piešķiršanu trimdinieku pēcnācējiem…

2.lapa

1. Likums par vēsturisko atmiņu? Kas tas tāds? / …jā, tieši tā… mammu, tēti, es došos uz Spāniju.

2. Kāpēc Spānija? Tagad? Pabeidz studijas un tad vari doties… Es zinu, ka ir grūti, bet mēs tev varam palīdzēt. / Mamm, tu zini, ka vēlos kļūt par rakstnieku, taču šeit man šajā jomā nav nākotnes. Turklāt, cik ilgi vēl es gaidīšu, līdz kļūšu patstāvīgs? / Vai tev ir skaidrs plāns? Nu, jebkurā gadījumā tu jau esi pieaudzis.

3.  … Ir jau labi, Djego… esi prātīgs un atceries, ka vari uz mums paļauties. Esmu pārliecināts, ka tad, ja tavs vectēvs būtu dzīvs, viņš dotos kopā ar tevi.

4. Paldies jums abiem! Tagad man jāsāk krāt nauda… ar pilsonību vien nepietiek. / HMM! Vienīgais plāns, kas man ir, ir mani sapņi. Man šķiet, ka tad, ja par to turpināšu domāt, es nekur neaizbraukšu… HMM… bet tas nešķiet sarežģīti… arī valoda… / Man vismaz būs drošība, kuras pietrūkst šeit.

5. II nodaļa.  Argentīna-Spānija, 2010.gads / Krīze / Krīze

6. Mēnesi pēc Pasaules kausa. Spānija uzvarēja, un bezdarba līmenis pieauga. / Čau! Mamm, es dzīvoju kopā ar citiem studentiem. Es vēl neesmu atradis darbu, bet jau iestājos universitātē…

7. Meklējam viesmīļus.

8. …Es dabūju darbu kafejnīcā un nākamajā nedēļā es sāku mācības universitātē.

3.lapa

1. Viesmīli! Jā, kungs.

2. Divas kafijas ar pienu un viens jautājums – tu neesi spānis, vai ne?

3. Es… mans vectēvs bija spānis.

4. Pagaidi, es atpazīstu akcentu… tu esi argentīnietis! /  Tas akcents ir tik foršs! / Vēl viens Messi… it kā tas būtu kaut kas lielisks. / EEEH… Paldies, es atgriezīšos pēc mirkļa. …Atvainojiet, vai vēl kas?

5. Pēc mēneša…/ Ei! Ei, argentīnieti! Panāc šurp! / Jā, kungs, ko Jūs vēlaties?

6. Pēc trim mēnešiem / Šī krīze ir iebraucēju dēļ. Šķiet, ka ar mūsu darbu nozagšanu nepietiek – viņi izmanto arī mūsu slimnīcas, ir televīzijā, nodarbojas ar sportu. Un viņi pat nav spāņi… bet es aizvien esmu bez darba.

7. Nu, Karloss, gan jau tev palaimēsies. Nāc man līdzi, es tev nopirkšu kafiju.

8. Viesmīli! / Jā, kungs, ko vēlēsieties dzert?

9. Tu neesi spānis? / Ē… nē, es esmu no Argentīnas.

10. Trāpīts! Tu to redzēji? Ko es tev teicu? …Tie dienvidamerikāņi, tie indieši atbrauc, lai mums atņemtu… ejam kaut kur citur, kur ir spāņi.

4.lapa

1. III nodaļa. No Spānijas uz Horvātiju, 2012.gads / Čau, mamm, čau, tēti! Es saņēmu stipendiju, lai gadu mācītos Horvātijā. Jā, tur, no kurienes nāk vecmamma… Esmu tik laimīgs! Man bija nepieciešams pārtraukums no komentāriem, ko dzirdu katru dienu – šeit viss būs citādāk.

2. “Neraizējies, Djegito, tikai saki, ka esi spānis…” / “Nē, mamm, nekad… pietiks, ja teikšu, ka esmu horvātu un spāņu pēctecis. Es tev piezvanīšu, kad ieradīšos. Mīlu.”

3. Zagreba… / Labrīt, pirms mēs sākam, es gribu jūs informēt, ka mēs nerunāsim horvātiski… Es gribu zināt, vai šeit ir kāds, kuram spāņu ir dzimtā valoda…

4. Es / Es / Šeit

5. No kurienes tu esi?

6. No Argentīnas / Kāds ir tavs uzvārds? / Fuentes Lovrenčičs.

7. Vai tu vari variēt, kad runā? HMM! Un nedomā, ka tāpēc, ka tā ir tava dzimtā valoda, tev būs vieglāk. Šeit mēs runāsim spāniski, nevis argentīniski… un citi, kuru dzimtā valoda ir spāņu?

8. Mani sauc Klāra, es esmu no Badajozas /  Es esmu Huans un nāku no Barselonas.

9. Pēc divām nedēļām / Kurš šodien lasīs stāstu? / Es! / Es! / Es! / Neviens? Tātad… vai kāds var pateikt, par ko ir Galdo romāns?

10. Ha, ha, ha! Laikam tu. Nē, ne tu. Es prasu tiem, kuriem spāņu ir dzimtā valoda, un mums tādi, kā jūs zināt, ir divi… Klāra un Huans.

11. Profesor, mēs to vēl neesam izlasījuši.

12. Nu, tā kā neviens Galdo nav lasījis, tad lasīsim skaļi to, kas jums bija jāizlasa uz šodienu.

13. Esmu noguris, gribu atgriezties mājās… šī valsts ir stulba… vismaz nākamajā mēnesī mums ir Latīņamerikas literatūra…

5.lapa

1. Atvainojiet, viņi tikko nomainījai manu grupu. Esmu Veronika Mariča. / Apsēdieties.

2. Kuru tas interesē… ko… kas? Ko gan es biju iedomājies?

3. Pēc mēneša / Kā jūs zināt, spāņu literatūra kļuva populāra pēc t.s. “sprādziena” 20.gadsimta vidū. Maģiskais reālisms un lieliskais romāns „Rayuela” nebūtu iespējams bez Spānijas, bez Latīņamerikas literatūras. Tāpēc mūsu fokuss būs uz Spāniju, jo tieši Spānijas pussala padarīja šo literatūru tik spēcīgu un zināmu.

4. “…vēl kaut kas. Pēc diviem mēnešiem jums jāuzraksta semināra darbs par stāstu vai romānu, ko esat izlasījuši.”

5. Pēc trim nedēļām, profesora kabinetā / Profesor, esmu sagatavojis darbu par “El Matadero”. / Nedomāju, ka runāt par argentīniešu stāstu ir laba doma, bet…kā pats vēlies…

6. Labi, es paskatīšos, vai kaut ko varu mainīt.

7. Pēc divām dienām / Tad nu tā, profesor. Tas no manis prasīja divas smaga darba dienas, bet es atradu citu tematu un pabeidzu savu darbu. Lai gan man aizvien ir mēnesis, lai to pārskatītu, es gribēju zināt, vai viss ir kārtībā.

8. Labi! Iedod to man un es to novērtēšu. / Bet es teicu, ka neesmu to pārbaudījis, es tikai gribēju zināt, vai… /  Viss kārtībā, man patīk temats, es to apskatīšos un atdošu tev.

9. Sveiki! / Sveiki, kā tev klājas? / Labi… Ja gribi, vari runāt spāniski. Labi, es gaidīju trolejbusu… vai tu gribētu…?

6.lapa

1. Pēc nedēļas / Es apskatīju tavu darbu, man tas patika, un es saprotu, ka tev, kuram spāņu valoda nav dzimtā, ir grūti rakstīt spāniski… bet neraizējies, izlabo kļūdas, ko esmu atzīmējis, un varbūt saņemsi 8.

2. Profesor, Jūs te esat izlabojis daudzas prepozīcijas, piemēram “…valsts” saskaņā ar Jūsu labojumu ir “no valsts”… un… / Jūs esat vienīgais, kas labo šāda veida kļūdas…

3. Hmm… Man pietrūkst māju… / Kāpēc visam jābūt tik sarežģīti?… Esmu noguris… ja vien es zinātu, kāpēc viņi tā rīkojas. Viņi mani necieš, kaut arī mani nemaz nepazīst… ko es viņiem esmu izdarījis?

4. Argentīnā nekas tāds nenotiktu… bet… bāc! Kuru es cenšos apmānīt? / …Vai esi redzējis briesmīgo peruieti, kas strādā bārā?

5. Tas biju es pirms 3 gadiem… ir grūti noticēt, ko dažkārt pasakām neapdomājot… vabūt tas stāv mums pāri, varbūt tas ir kaut kas, ko esam mantojuši vai dzirdējuši, varbūt, lai to piedzīvotu, ir nepieciešams saprast un just… Manā gadījumā es ierados, meklējot sapni…

6. …bet es atradu realitāti.

7. 2013.gada jūlijs / Es vairs nezinu, vai gribu, lai mana nākotne ir droša. Šķiet, ka straujās un negaidītās pārmaiņas ir tās, kas rada šaušalīgo neskaidrību dzīvē – dažiem tie ir nepilnīgie sapņi, no kā jāizvairās pirms tie pārvēršas par „varbūt”, zaudējot kontroli pār visu. Es iemācījos iemīlēt šos “varbūt”. Jo iespējams, ka kādu dienu es varēšu stāsīt anekdoti, lai ilustrētu piemēru… lai gan varbūt es nebūšu autors, par kuru es sapņoju būt… Pēc nedēļas es atgriezīšos Spānijā, bet šoreiz es nebūšu viens… Veronika dosies studēt uz Madridi… Starp citu, mēs esam kopā jau divus mēnešus. Kā jau teicu, es neesmu tas autors, par kuru sapņoju būt, bet es rakstu labāku stāstu savā dzīvē. Beigas.