“Mēs visi esam suņi”, Camilo Collao

Kopsavilkums

Kāds melns suns atklāj, cik smago darba apstākļi Parīzē ir nedokumentētam migrantam.

Par autori

Esmu dzimis 1981.gada Francijā, un uzaudzis Leslisā, mazpilsētā Parīzes nomalē. Esmu komiksu autors un grafiķis. Francijā ir izdodas dažas manas grāmatas. Es veidoju arī īsas animācijas filmas. Es dzīvoju un strādāju Parīzē.

1.lapa

1. Ej prom!  Lūdzu, liec mani mierā!

2. Pēkšņi tava sirds ir cieta kā akmens! / Pasaki, kur ir problēma; tu mani mīli, ar to pietiek – aizmirsti par viņu! / Tu izliesi asinis, viņš ir traks un tevi sakaus.

3. Kā sakaus ? Neliec man smieties. Es esmu pārdzīvojis daudz ielu cīņu! / Tu esi pārāk lepns, es jau tev teicu. Labāk aizbēgsim uz citu pilsētu!

4. Es neesmu drosmīga, es necīnīšos. Un viņš mani izprecinās “baltajam”.

2.lapa

1. Piedod, piedod, mīlestība man ir liegta.

2. Tu nevēlies cīnīties par manu mīlestību? Tad ej ellē!

3. Es no šīs pilsētas nebēgšu, tāpēc labāk ātri maini savas domas.

4. Uh, es nejūtos īsti labi.

5. Es to visu jau esmu redzējis, ko gan tu iedomājies?

3.lapa

1. Lūdzu, nomierinies un paņem cigareti! / Paldies, es jūtos tik slikti kā kājslauķis.

2. Tā meitene tevi mīl, tas nu ir droši. Nepieļauj kļūdu, domājot, ka viņas jūtas nav patiesas!

3. Es tiešām nesaprotu! Bail no pašas tēva? Viņa vienkārši negrib, lai esmu viņas tuvumā. / Tu te esi jauniņais un nezini to puisi – viņa negrib, lai tevi “norok”.

4. Es savulaik strādāju neoficiāli pie viena vīra, un viņš man kā suvenīru atstāja jauku rētu. / Man arī nav identifikācijas kartes.

5. Papīri šajā valstī ir ļoti svarīgi – bez tiem tu nevar būt pārliecināts par savu drošību. / Es tev saku, ka daudzus melnos darbus kontrolē negodīgi balto apkaklīšu darbinieki.

4.lapa

1.Pastāsti man vairāk par savu rētu! Es par sevi parūpēšos. / Vai redzi to tramvaju? Pirms vairākiem gadiem es strādāju pie tā krāpnieka.

2. Tavas meičas tētuks bija mans priekšnieks un viņam sagādāja baudu mūs katru dienu darba laikā apvainot – kas par mēslu!

3. Viņš maksāja maz, arī darbinieki bija vārgi. Darba apjoms pieauga, bija jāstrādā garas darba dienas. Soli pa solim mēs tikām pārvērsti par tādiem pašiem vergiem, kādi savulaik cēla piramīdas.

4. Peļņa, kas iegūta uz mūsu baiļu un pārpūles rēķina – tas bija par daudz!

5. Es devos uz biroju, lai izteiktu savu riebumu.

5.lapa

1. Un tā radās rēta.

2. Tagad katru reizi, kad es redzu to tramvaju, es jūtos garlaikots. Mani kolēģi, saviļņoti par manu likteni, arī izlēma sadumpoties; par dumpi pat rakstīja plašsaziņas līdzekļos.

3. Viņi palika būvlaukumā 100 dienas un cīnījās par saviem dokumentiem un tiesībām. Žurnālisti atklāja, ka modernais tramvajs ticis uzbūvēts, izmantojot aizvēsturisko vergu darbu. Tāda bija doma.

4. Parīze ir pilna melnstrādnieku. Priekšnieki no viņiem izsūc dzīvību. Naudas kalni pilnībā pretlikumīgi tiek rausti uz viņu saliekto muguru rēķina.

5. Klausi savu meiču un bēdz prom no tētuka! Viņa rokās ir visas kārtis, lai padarītu tevi nožēlojamu.

6.lapa

1. Tādi puiši kā viņš uzņemas kontroli pār “brāļu” dzīvēm, nedokumentētie migrantu strādnieki tiek “rezervēti” darbam bīstamajos būvlaukumos.

2. Citi paši pārdod dažādas preces metro, mēģinot izbēgt no policijas patruļām.

3. Bet citi skrien tumšos tuneļos kā bezgalīgā melnā caurumā.

4. Mums jādodas, jo drīz viņi nāks pēc mums! Vai mums doties ar autobusu?

5. Klausi manam padomam, puis, un, lūdzu, padomā divreiz!

6. Visi šie stāsti nav nemaz tik nereāli – atceries to nākamreiz, kad Parīzē izmanto tramvaju!